Tā kā aptaujā par sieviešu žurnāliem līderis jau no paša sākuma bija žurnāls Lilit, šķita likumsakarīgi, ka tieši par kādu no šī izdevuma numuriem būs nākamais Žurnālu meitenes raksts. Un, lai gan jau pāris dienas kioskos un citās tirdzniecības vietās rotājas Lilit oktobra numurs, šis raksts būs par iepriekšējo – septembra izdevumu.

Raksts nāca ilgi (cerams, uz šo gadījumu varēs attiecināt teicienu kas ilgi nāk, tas labi nāk), bet ne jau tāpēc, ka nebūtu, ko teikt, kā varētu domāt. Tieši tāpēc, ka šajā žurnālā ir daudz, par ko runāt vēl pēc tā izlasīšanas/aizvēršanas/ nolikšanas uz naktskapīša (Mans eksemplārs, salīmēts pilns ar krāsainām līmlapiņām, kam jāatgādina par labākajiem rakstiem, tieši tur ir nonācis – atkārtotai pāršķirstīšanai vakaros, kad miegs vēl kaut kur kavējas). Un, runājot par Lilit, jāsaka, ka tas nav nekāds pārsteigums – šis sieviešu žurnāls, atšķiras tieši ar to, ka nebūs labākā literatūra lasīšanai pa ceļam vai starp citu, jo gluži vienkārši tajā vēl būs palikusi laba lasāmviela arī pēc nonākšanas galapunktā – tas nav izlasāms stundas laikā kā citi, jo, salīdzinot ar citiem izdevumiem par līdzīgu cenu, Lilitā teju katra lappuse ir baudāma , turklāt likumsakarīgi, nevis izņēmuma kārtā septembra numurā.

Ar ko īpašs ir septembra numurs?

Patiesībā jau Lilit kā Lilit:

*mazliet padomu – īsrakstos par attiecībām, veselību, afišā un, protams, caurvijoties visam numuram – atziņas, kas katrai pašai jāsaskata, lasot citu pieredzi;

*mazliet mistikas – kā parasti mazliet mistiskais stāsts atrodams rubrikā  “Pāreja 2012”, kurā dažādos aspektos skatīts it kā gaidāmais pasaules gals šī gada decembrī. Šoreiz rubrikā G. Zaicevas raksts Četras zvaigznes – seno Tolteku gudrība. Nevar teikt, ka raksts garlaicīgs, bet tā noderīgums noteikti vērtējams ļoti subjektīvi pēc katras lasītājas personiskās vēlmes ticēt vai neticēt, ņemt nopietni vai ne tik ļoti. Pasmaidīt lika Mēneša rituāls, kurā žurnāla pircējām un abonentēm rituāla izpildē it kā tiek dotas atlaides: “Nostati rindā, ar 5cm intervālu, četras sveces un blakus katrai noliec pa gredzenā saritinātam krāsainam diegam. (Abonentēm pietiks paņemt rokās atklātni.).” Rodas jautājums – vai tiešām pasaules gals uz žurnāla abonentēm iedarbosies citādi kā uz pircējām? 🙂

*mazliet citādas ikdienas – H. Verhoustinskas raksts par sievietēm riteņbraucējām šodienas Rīgā ļauj ieskatīties ne tikai E. Patmalnieces, R. Razumas un Z. Gailes pārvietošanās paradumos, bet ieraudzīt arī raksturīgas šo sieviešu personības iezīmes.

*mazliet izklaides – jāizceļ A. Bulas materiāls par kāzu kleitām. Mūžam aktuālas līgavas – karaliene Viktorija, Priscilla Preslija, Rakvela Velča, Bjanka Džegere (Šķiet, Miks Džegers, izvēloties tā paša dizainera (Īva Senlorāna)  darinātu tērpu kā līgava atkal atgādina, ka sieviete pārī nebūs dominējošā – šo domu izteikusi arī viņa bijuši mīļotā M. Feitfula savā biogrāfijā, tiesa gan, minot citus piemērus, nevis Bjankas kāzu kleitu) pašā karstākajā kāzu periodā vasaras beigās/rudens sākumā (kā zināms, spetembra numurs iznāca jau augusta beigās).

*mazliet inteliģentas informācijas zinātkārajām – A. Bulas raksts par Hemingveju – lai gan par sievietēm, tomēr par literatūru un kultūrvēsturi, bez jebkādas dzeltenīguma nokrāsas;

*un lieliskas intervijas – gribas īpaši izcelts A. Vasiļjevas un H. Verhoustinskas sarunu ar Trūdiju Kītu. Atzīšos, sākumā nodomāju, ka varēja jau nu izvēlēties kādu citu sarunas biedreni – nu kas gan īpašs tajā, ka kāda ir Jura Žagara sieva?! Bet kļūdījos – intervijā Trūdija parādīta kā ļoti atklāta, interesanta, dzīvespriecīga sieviete un ne brīdi nerodas aizdomas, ka viņa tēlo. Un patiesi – kāpēc, lai viņa izliktos? Secinu, ka šo materiālu pārlasīšu vēl kādreiz tieši Trūdijas gaišo atziņu un vieglā stāstījuma dēļ, nevis tāpēc, ka viņa ir vai nav kāda sieva.

Nobeiguma vietā

Gribas teikt lielu paldies Lilit radošajai komandai par šo numuru un gaidīt, lai rītdiena pienāk ātrāk – tad varēšu doties uz veikalu un iegādāties oktobra numuru. Jau dzirdētas daudz labas atsauksmes.

Veiksmi darbos,

Jūsu Žurnālu meitene.